×

Brīdinājums

JUser: :_load: nav iespējams ielādēt lietotāju ar id: 547

Vizuālais komforts

Modernā mājokļa komforts nav atdalāms no kvalitatīva apgaismojuma. Pateicoties tam, mēs ātri un pareizi atšķiram ap mums atrodošos interjera priekšmetu spilgtumu, krāsu un formu.

Turklāt mūsu acīm nevajag pārpūlēties un nogurt. Lai sasniegtu redzes komfortu, noteiktā līmenī ir jāiztur daudzi gaismas tehnikas parametri: optimālais apgaismojums, lampu iedarbības žilbinošās iedarbības minimalizācija, gaismas sadales harmoniskums pa galvenajām telpas virsmām, krāsu pārraides pareizums, ēnu veidošanās un daudz kas cits.

To visu nodrošināt jums palīdzēs gaismekļi un gaismas sistēmas. Izglītots speciālists, izvēloties, piemērojot un stilā, krāsās un mērogā savietojot ar dažādiem interjera priekšmetiem, var izveidot ne tikai komfortablu gaismas vidi, bet arī piešķirt tam (interjeram) īpašu izteiksmīgumu.

Praktiski visi gaismekļu veidi sastāv no divām galvenajām daļām: gaismas avota (lampas) un apgaismes armatūras (tā sadala telpā lampas gaismu un dažkārt pat pārveido tās īpašības). Pēc nozīmes gaismekļi tiek sadalīti sešos apgaismes veidos: vispārējais, vietējais, kombinētais, dekoratīvais, orientējošais un ekspozīcijas. Pēc uzstādīšanas veida izšķir griestu, piekaramos (piekārtus pie griestiem), iebūvējamos (iekārtajos griestos), sienas, grīdas un galda gaismekļus.

No tā, kā telpā sadalās gaismekļa gaismas plūsma, ir ļoti stipri atkarīga mūsu spēja skaidri atšķirt sīkās priekšmetu detaļas. Gaismas sadali novērtē ar tā saucamās gaismas spēka līknes (GSL) palīdzību. Jo vairāk tā atgādina ovālu, kas ir izstiepts gar gaismas plūsmas asi, jo līkne tiek uzskatīta par šaurāku un jo labāks ir apgaismojums gaismas laukuma vidū. Šīs līknes veids vissvarīgākais gaismas avota raksturlielums.

Gaismekļus ar šauru gaismas līkni labāk izmantot telpās ar augstiem griestiem. Šiem gaismekļiem piemīt augsts kontrastainums, vērsums, asas ēnas, ekonomiskums. Tie galvenokārt apgaismo horizontālās virsmas. Gaiša telpas apdare mīkstinās šādu apgaismojuma tipu. Ierīces ar halogēna spoguļlampām, kas tiek uzstādītas uz kopņavdiem, kas ir pietiekami ērti, bieži tiek izmantotas gleznu, skulptūru un citu priekšmetu akcentētai izgaismošanai. Gaismekļi ar vidēju gaismas līkni tiek izmantoti vispārējā apgaismojuma radīšanai ar maigām gaismas pārejām, pietiekamu gaismas piesātinājumu, mērenu kontrastainumu un sabalansētu spilgtuma sadali telpās ar parastu griestu augstumu.

Gaismekļi ar platu gaismas līkni visbiežāk ir piemēroti vispārējai apgaismošanai telpās ar zemiem griestiem, tie labi apgaismo vertikālās un slīpās virsmas, nodrošina vienmērīgu gaismas sadali. Bet šādiem gaismekļiem ir mazs aizsardzības leņķis, un ir labi jāpārdomā to uzstādīšanas vietas, lai izvairītos no gaismas spīdēšanas tieši acīs.

Kur vērst starus

Gaismas plūsmas vērsums ietekmē telpas kontrastus. Atkarībā no augšup vērstās gaismas plūsmas lieluma attiecības pret lejup vērstās gaismas plūsmas lielumu, izšķir:

  • tiešās gaismas gaismekļus (visa vai gandrīz visa gaismas plūsma ir vērsta lejup),
  • izkliedētās gaismas gaismekļus (augšup vērstās gaismas plūsma ir vienāda ar lejup vērstās gaismas plūsmu. (kā, piemēram, kristāla lustrai vai atklātai neona lampai, kas ir novietota horizontāli),
  • atstarotās gaismas gaismekļiem, kad visa vai gandrīz visa gaismas plūsma atstarojas no virsmas, uz kuru ir vērsta.

Tiešās gaismas gaismekļi ir paredzēti telpām ar zemiem griestiem. Galvenokārt tie ir parasti griestu vai griestos iebūvēti gaismekļi (halogēna, luminiscējošie, neona, LED). Tie izceļas ar ekonomiskumu, radot vietējo gaismu lasīšanai un darbam vai gleznu, skulptūru u.t.t. izgaismošanai.

Izkliedētās gaismas gaismekļiem ir visaugstākais derīgā darba koeficients (DDK), un tie der vispārējai apgaismošanai. Tiem piemīt vienmērīgs no griestiem, sienām un grīdas atstarotās gaismas sadalījums. Tiem ir maigas ēnu veidošanas īpašības un paaugstināts gaismas piesātinājums, kas ir svarīgi redzes komforta radīšanai. Tomēr, ja interjera krāsu gammā prevalē tumšie toņi (īpaši grīdai un griestiem), nepieciešams izmantot spilgtākus gaismas avotus (lampas).

Atstarotās gaismas gaismekļi rada viskomfortablāko un vienmērīgāko apgaismojumu, kas pilnībā atbilst žilbinošā efekta un diskomforta rādītāju ierobežojuma normām, labu piesātinātību ar gaismu savienojumā ar augšējo vai sānu dienas gaismu. Lai paaugstinātu apgaismojuma ekonomiskumu, nepieciešama griestu apdare ar maksimālu atstarošanas koeficientu.

Gaisma un telpa

Interjera uztvere galvenokārt ir atkarīga no spilgtuma un krāsas sadales starp iekšējās apdares elementiem un priekšmetiem. Un, kad mēs pērkam iepatikušos simpātisku sienas svečturi un pakaram to redzamā vietā, vai vienkārši ieliekam spilgtāku lampiņu, tad sekas var būt visnegaidītākās, piemēram: aizkaitināmība, galvas sāpes un citi pārsteigumi.

Lieta tāda, ka ar šādām vienkāršām darbībām mēs varam izjaukt optisko efektu sarežģīto savstarpējo sakarību, kuru ņem vērā gaismas dizaineri. Mainoties gaismas spilgtumam, kas tiek atstarots no griestiem, sienām un grīdas, mainās telpas proporciju redzes uztvere, tādēļ, variējot spilgtumu (intensivitāti), var koriģēt iztveramo telpas lielumu. Tumši griesti šķiet zemāki, bet gaiši – augstāki. Pārāk gaiša grīda „pazemina” telpas augstumu. Gaišāka siena šaura koridora galā vizuāli dara to platāku.

Silto toņu krāsas „pietuvina” priekšmetus, piemēram, dzeltena siena šķiet tuvāk, bet aukstās – attālina. Mazās telpās, lai vizuāli paplašinātu telpu un palielinātu piesātinātību ar gaismu, ir jāpaaugstina sienu apgaismojums un jāizmanto apdares materiāli ar labām atstarojošām īpašībām, bet lielās telpās jāizmanto šādi paši paņēmieni griestiem un grīdai. Logi, gleznas un spoguļi veicina telpas „paplašināšanu”. Jāatceras, ka melna krāsa „sašaurina” telpu, bet balta – „paplašina”. Ja šaurā telpā apgaismojums ir izvietots gar griestu viduslīniju, istaba šķitīs vēl šaurāka. Lai to vizuāli paplašinātu, gaisma ir jāizvieto gar līniju, kas ir novirzīta pie vienas no sienām.

Telpā funkcionālās zonas var izcelt ne tikai ar šķērssienām, bet arī ar lineāru gaismas avotu palīdzību, kurus var ieprogrammēt uz noteiktu apgaismojumu, asumu, spilgtumu un kontrastainumu.

Gaisma un forma

Gaisma var „vadīt” objektu formu, palielināt vai samazināt to izteiksmīgumu. Tas, kā mēs uztveram priekšmeta formu, ir atkarīgs no atsevišķu tā virsmu spilgtuma uz tā izveidojušos ēnu sadalījuma. Šeit galvenais ir pareizi izvēlēties krītošās gaismas plūsmas virzienu. Ja apjomīgu priekšmetu vienmērīgi izgaismo no visām pusēm, tas var šķist plakans, jo izkliedētā apgaismojumā apjomīgums zūd. Vislabākais rezultāts ir panākams, savienojot izkliedēto vai atstaroto gaismu un tiešo virzīto gaismu, bet, strādājot ar objektu, kam ir dziļš, spilgti izteikts reljefs, piemēram, kā cilvēka sejai, svarīgāka ir maigās, izkliedētās vai atstarotās gaismas loma. Izmantojot virzīto gaismu, ir jāaizvairās no nevēlamu ēnu veidošanās, kas spēj izmainīt gan apgaismojamā, gan tuvākā objekta, gan arī visa interjera formu. Ja virsma ir nevienmērīgi apgaismota, atsevišķas tas daļas tiek uztvertas kā atrodošās dažādos līmeņos. Eksperimentējot ar ēnām, telpā var izveidot visdažādāko gaismas dinamiku.

Gaisma un krāsa

Gadījumos, kad telpā ir izveidots vienmērīgs apgaismojums, siltās krāsas tiek uztvertas spilgtāk, kā aukstās. Ja priekšmetu, sienu u.t.t. virsma ir nokrāsota tumšā krāsā, to faktūra izcelsies slikti. Uz spilgta fona objekts izskatās tumšāks, uz tumša – gaišāks. Siltas tonalitātes krāsas labāk izskatās, ja ir apgaismotas ar kvēlspuldzēm un silti baltas gaismas izlādes lampām.

Gaismas un krāsas komforts

Visai bieži redzes nogurumu pastiprina krasas spilgtuma starpības. Tomēr pārāk monotons apgaismojums arī nav pātāk veiksmīgs risinājums. Kad apdarē ir izmantotas piesātinātas un toņu ziņā dažādas krāsas, redzes nogurums pastiprinās. Lielu laukumu apdarē labāk izmantot krāsas, kam ir mazs piesātinājums.

Krāsa un noskaņojums

Ir zināms, ka krāsa emocionāli ietekmē cilvēku. Sarkanie un oranžie toņi iedarbojas uzbudinoši. Zaļie un zilie toņi rada vēsuma un miera sajūtu. Baltais un melnais tonis uzsver iekārtojuma svinīgumu un parādiskumu. Ir jāņem vērā, ka vienas un tas pašas krāsas uztvere var būt ļoti atkarīga no apkārtnes klimata, kā arī no cilvēka ieradumiem un gaumes.

Speciālistu viedoklis

Ir grūti noteikti apgalvot, kādus apgaismes ķermeņus labāk izmantot tajā vai citā gadījumā. Ir iespējams tikai rekomendēt pieturēties pie vispārējiem apgaismojuma ierīkošanas noteikumiem. Gaiteņos un citās telpās, kur ir vajadzīgs pastāvīgs apgaismojums, labāk izmantot vispārējā apgaismojuma gaismekļus. Viesistabās visbiežāk tiek izmantoti vispārējās un vietējās apgaismes gaismekļi (tur, kur tas ir vajadzīgs: pie žurnālu galdiņa, aiz televizora, atpūtas zonā u.t.t.). guļamistabā iederēsies gaismekļi ar pieklusinātu, maigu atstaroto gaismu.

Pie gultas, uz skapīša, var novietot nelielas jaudas lampu vai naktslampiņu, bet trimo derēs gaismas avoti ar labu krāsas pārraidi. Bērnistabās ir nepieciešams gan vispārējais, gan vietējais apgaismojums. Virtuvē, papildus pamata gaismeklim ar kvēlspuldzi, ir vajadzīgs izgaismot darba zonas, kur tiek gatavots ēdiens un mazgāti trauki.

Tam ir ērti izmantot gaismekļus ar luminiscējošām lampām ar jaudu līdz 30 W. Turklāt papildu apgaismojumam skapjos, atvilktnēs un citas mēbelēs var tikt izmantoti mazgabarīta gaismekļi. Lai vienlaikus uzmantotu mākslīgo un dabīgo apgaismojumu, ir jāizmanto atsevišķi novietoti luminiscējošie gaismekļi, spīdoši paneļi, dažādi apdares materiāli ar paaugstinātu atspoguļošanas koeficientu kā mākslīgo gaismas avotu var izmantot luminiscējošās lampas ar auksti baltu un silti baltu gaismu.

Uz augšu ↑