×

Brīdinājums

JUser: :_load: nav iespējams ielādēt lietotāju ar id: 547

Gaisma interjerā

Mūsdienu gaismas interjers ir ne tikai pārdomāta arhitektūras apjomu un dekoratīvo elementu mijiedarbība, bet arī apgaismojums.

Turklāt šodien tam tiek pievērsta tik liela vērība, kā nekad iepriekš. Var pieņemt, ka šeit cilvēkā runā instinkts, kurš ir daudz agrīnāks par pirmatnējo. Viss dzīvais mīl gaismu, šeit mēs līdzināmies gan augiem, gan ar aci neatšķiramiem visvienkāršākajiem mikroorganismiem.

Ar gaismas palīdzību var izvietot nepieciešamos akcentus, izdalīt funkcionālās zonas, iezīmēt virzienu kustībai pa māju. Dažādi apgaismojot, viena un tā pati istaba mainīs savu tēlu līdz nepazīšanai. Visbeidzot, visu interjera kompozīciju var izveidot tikai no dekoratīvo apgaismojumu kombinācijas vien.

Ļaut vaļu savai fantāzijai šajā virzienā var ne tikai mazstāvu privātmājās, bet arī parastajās daudzdzīvokļu mājās. Piemēram, kāds arhitekts izdomāja ķert rietošās saules starus milzīgā vara šķīvī, kas pēc formas atgādina satelītantenu. Rezultātā istabā radās brīnumains, silts starojums. Darbam ar mākslīgo gaismu īpašas viltības nav vajadzīgas. Tās izmantošanu nekas neierobežo, un tā iepriecinātie dizaineri reizēm izgudro visneiedomājamākās lietas.

Piemēram, izvieto lineārās lampas gar sienu starp grīdu un sienu, tā saucamos gaismas cokolus, un telpa atmirdz izkliedētā, atstarotā gaismā. Vai izveido kolonas, kurām kapitelis un bāze ir savienoti ar no košiem, virzītiem stariem veidotu „stumbru”. Vai no lejas izgaismo stikla stabu, kurš ir pārklāts ar baltu matēriju.

Bet, ja runā par mazāk dīvainiem interjeriem, parasti tiek izmantoti divi apgaismojuma veidi – augšējais un apakšējais. Ar augšējo viss ir vairāk vai mazāk skaidrs: tā ir lustra vai halogēnlampas, kuras, savukārt, var būt slēptas un atklātas. Savukārt, par apakšējo apgaismojumu divos vārdos nepastāstīsi. Jūsu priekšā ir tas gadījums, kad veiksmīgi pārdomāts apakšējais apgaismojums „tur” visas istabas kompozīciju.

Četri LIELI, apjomīgi gaismas ķermeņi dažādā ierāmējumā ne tikai veic savu pamata funkciju, bet kalpo arī kā efektīvs sienas noformējums, kas līdzinās logiem. Un, kad parādās loga tēls, uzreiz izgaist garlaicības sajūta, ko rada akla, nesadalīta siena. Saprātīgs ir arī objektu savstarpējais izvietojums – mierīgs, noturīgs. Atzīmēsim, ka līdzīgs risinājums ir iederīgs tikai lakoniskā un pietiekami plašā interjerā, kura krāsu risinājums tiek veidots atklātās krāsās.

Priekšnami reti kad iztiek bez savas apakšējās gaismas. Šeit tai ir nevis praktiska, bet drīzāk gan psiholoģiska loma. Jo priekšnams taču nebūt nav parasta telpa. Pirmkārt, tā ir it kā slūžas starp „savējo” un „svešo” telpu. Otrkārt, tieši šeit viesi iegūst pirmo priekšstatu par māju, kurā ir nokļuvuši. Bet pirmais priekšstats, kā zināms, ir visspēcīgākais, un mainīt to nebūt nav viegli.

Turklāt apakšējā gaisma palīdz vizuāli palielināt tipveida dzīvokļu šauros priekšnamus – leņķi atvirzās tumsā, izplūdinot reālos telpas izmērus.

Un tagad par apakšējās gaismas organizāciju konkrētajā ieejas zonā. Divi gaismekļi abās durvju pusēs piešķir telpai zināmu svinīgumu. Apgaismotās konsoles, uz kurām atrodas cimdi, atslēgas, somiņas – pazīme, ka interjers ir pārdomāts pat sīkumos.

Galda lampām interjerā var būt milzīga loma. Šajā gadījumā apgaismes ierīces ir vajadzīgas ne jau nu tādēļ, lai varētu ietekmēt apkārtējo iekārtu. Tīri funkcionālas, tāš palīdz saviem saimniekiem lasīšanā vai kādu sīku darbu veikšanā. Piemēram, izšūšanā. Pat gatavot stundas pie šādas lampas būs neērti, jo tās gaismas aplī izvietosies tikai viena grāmata. Tamlīdzīgai lampai vieta ir nevis uz rakstāmgalda, bet gan birojā, sekretārā, pie gultas galvgaļa, galu galā.
Stingri funkcionālā, antidekoratīvā pieeja ietekmē arī apakšējās gaismas traktējumu. Tā šajā gadījumā ir organizēta, kā saka, bez pārmērībām. Nekādu efektu, ne mazākās vēlmes kaut ko noslēpt vai uzsvērt. Viss ir caurspīdīgs, skaidrs, mierīgs.

Kā gan tiek izveidoti tamlīdzīgi stūrīši? Tiem ir nepieciešama zināma noslēgtība, telpas ierobežotība, nosacīta vai reāla. Ja mīkstās mēbeles stāv puslokā, tas jau rada noslēgtības sajūtu. Cits variants – ievietot krēslu (dīvānu) nišā, turklāt tai nav obligāti jābūt sienas nišai. Tā var būt arī atstarpe starp diviem grāmatu plauktiem, kas ir novietoti vienā līnijā. Turklāt, šādām „ligzdām” ir vajadzīga horizontāla virsma žurnālu galdiņš, plaukts, kumode).

Un, visbeidzot, pats galvenais – individuāla gaisma. Šinī gadījumā priekšroka dodama stāvlampai, galda lampai (īpaši tradicionālajai, ar pamatu vāzes formā un auduma abažūru) vai sienas gaismeklim. Abažūra iezīmētais gaismas aplis radīs mājīguma un aizsargātības atmosfēru. Gaismas intensitātei ir jābūt pietiekamai lasīšanai. Pārāk kontrastains apgaismojums neder – tās ātri nogurdina un bojā redzi.

Lūk, kā var iekārtot apakšējo gaismu virtuvē. Darba galdu virsmas nekādā gadījumā nedrīkst palikt ēnā. To apgaismošanai virtuves mēbeļu ražotāji piedāvā karnīzi ar iebūvētiem gaismas avotiem, kas ir izvietoti virs piekaramajiem plauktiem. Bet daudz ērtāk ir izvietot gaismekļus tieši virs galdiem. Tie var būt caurļveida modeļi, kas ir piestiprināti pie plauktu apakšpuses, bet to baltā gaisma ne vienmēr ir acīm tīkama. Tie var būt arī sienas gaismekļi, kas ir piekārti darba zonas svarīgākajās vietās: virs izlietnes, plīts, bara letes. Bet to pārslēdzošās gaisma rada gaismas pārrāvumus un veido papildu ēnu ielenkumu, kas arī rada zināmas neērtības, novērtējot kvalitāti, un spēj vizuāli mainīt produktu krāsu. Virtuvē izmantojamo lampu dizains ir viegli tehnokrātisks, kas savā ziņā ir attaisnojams. Jo virtuve taču arī ir sava veida ražošana.

Uz augšu ↑