Piemineklis Norai Bumbierei

Uzņēmums «Neonita» izveidojis Noras Bumbieres pieminekļa Jelgavā dekoratīvo izgaismojumu 

Pieminekļa, kuru izveidojis Rīgas skulptors Kārlis Īle, svinīgā atklāšana notika 2012.gada 20.oktobrī. Parkā pie Kultūras nama uz svētku koncertu bija sanākuši vairāk kā divsimts cilvēku, kuru vidū bija daudzi dziedātājas talanta cienītāji, Jelgavas pašvaldības pārstāvji, žurnālisti un visa vecuma Jelgavas iedzīvotāji, daudzi ar ziedu un rudens lapu pušķiem rokās.

Latvijas estrādes zvaigzne Nora Bumbiere sāka savu radošo ceļu Jelgavas muzikālajā skolā, pēc tam kļuva par solisti ansamblī «Jaunība», tad Rīgas estrādes orķestra vokālajā ansamblī, kur dziedot kopā ar Ojāru Grīnbergu un Margaritu Vilcāni ieguva popularitāti, Latvijas filharmonijas ansamblī «Modo» Raimonda Paula vadībā, bet no 1971. gada dziedāja duetā ar Viktoru Lapčenoku, kurš pazīstams ar dziesmas „Par pēdējo lapu” izpildījumu.

Piemineklis ir izveidots kā sešmetrīga skulptūra no nerūsējoša tērauda ar bronzas kļavas lapām, kura izvietota uz granīta pamatnes. Šī Kārļa Īles kompozīcija „…sadedz, savu balsi meklējot” tika izvēlēta vairākos balsošanas raundos konkursos, kuri tika rīkoti sākot no 2009.gada, kad sākās līdzekļu vākšana pieminekļa izveidei.

Kopējā Jelgavas ielu rekonstrukcijas un pilsētas vides uzlabošanas kontekstā, jaunais pārsteidzošais piemineklis ideāli iekļaujas apkārtējā vidē. Telpiskā konstrukcija no spirālveida savītām metāla stiegrām, kas gandrīz pieskaras netālu augošā īstā koka zariem, notur gaisā trīs no bronzas izlietas kļavas lapas, kas izvietojušās dažādās plaknēs. Lapu izmērs proporcionāli palielinās, pietuvojoties zemei, tādēļ liekas, ka lapas lidinās lejā no koka uz simbolisku ugunskuru pieminekļa pakājē. Uz lielākās kļavas lapas — reljefs dziedātājas portrets un uzraksts „… sadedz, savu balsti meklējot”.

Visus darbus, kas saistīti ar pieminekļa izgaismošanu, uzņēmās firma „Neonita Latvija”. Oļegam Slosmanam, uzņēmuma valdes priekšsēdētājam, šis darbs kļuva zīmīgs, tā kā Noras Bumbieres estrādes darbības laikā Oļegs strādāja viņas radošajā kolektīvā par skaņas un gaismas operatoru. Tādēļ, saņemot no Kārļa Īles piedāvājumu izstrādāt pieminekļa izgaismojuma koncepciju, ne mirkli nešauboties, piekrita.

Uzņēmums veicis visu darba spektru, sākot no izgaismojuma projekta izstrādes līdz tā pilnai realizācijai. Tika izdomāta gaismekļi izvietojuma shēma, to spektrālais raksturojums un dinamiskās darbības scenārijs. Uzņēmums „Neonita Latvija” izgatavoja pašus gaismekļus un armatūru, kā arī gaismekļu vadības sistēmu. Uzņēmuma kvalificētie darbinieki veica visus elektroniskos darbus, uzstādīja gaismas sistēmu, pieslēdza to un noregulēja tā, lai tās parametrus varētu mainīt atkarībā no apstākļiem. Pieminekļa izgaismojuma sistēma ir ilglaicīga, ekonomiska un droša.

Sarkanā nerūsējošā metāla kupola iekšpusē, kurš atrodas pieminekļa pakājē un simbolizē ugunskuru, bija uzstādīti diožu moduļi, apvienoti grupās un ieprogrammēti pēc dotā dinamiskā scenārija. Dienas gaismā „ugunskurs” atgādina pulsējošu sirdi, kas izstaro siltumu, bet tumsā mirgojošā gaismiņa no „ugunskura” ceļas pa metāla konstrukcijas centrālās daļas vītnēm.

Apkārt piemineklim, bruģī, hermētiskos korpusos, aizsargātos ar bruņustiklu, uzstādīti trīs diožu gaismekļi ar virzītu optiku, kas dod iespēju projicēt gaismu uz pieminekļa vītajām konstrukcijām. Šo gaismekļu izgatavošanai izmantotas sarkanās un silti baltās gaismas diodes.

Dziedātājas bareljefa attēla izgaismošanai uz centrālās kļavas lapas pieminekļa augšējā daļā tika izvietots papildus gaismeklis ar silti baltu gaismu. Visa gaismas sistēma sadalīta grupās un darbojas pēc speciāla scenārija, kas rada degošas liesmas efektu ar mainīgas gaismas intensitātes un secīgassarkanās un silti baltās gaismas diožu maiņas palīdzību. Gaismas sistēmu vada kontroles ierīce, kuru izgatavojuši uzņēmuma speciālisti.

Gaisma piepilda pieminekli ar dzīvību, bet gaismas scenāriju dinamika pārvērš to tikko jūtamā kustībā. Dienas gaismā skaidri iezīmētās kļavu lapu kontūras ar vakara krēslas iestāšanos atveras, sniedzot savu lapas virsmu valdzinošajai gaismas spēlei. Bronzas lapas atdzīvojas un izskatās kā no iekšpuses mirdzošas un lidināmies visumā, tik tikko skardamas metāla vītnes, kas lampu siltajā gaismā  te liekas kā ugunskura dūmi, te kā plūstošas gaismas strūklas. Pār reljefo Noras portretu plūstošās gaismas atblāzmas un viļņi atdzīvina viņas seju, un rodas sajūta, ka sejas izteiksme, skatiens un smaids pastāvīgi mainās.

Patiesībā šo pieminekli grūti nosaukt par pieminekli parastā šī vārda nozīmē, tā drīzāk ir parādība, uzvedums. Un, neapšaubāmi, jauns apvienotās mākslas objekts ir unikāls, piepildīts ar oriģinālu, stipru un neticami radošu raksturu.
Mirgojošas gaismas plūsmas, saskaroties ar harmoniskām telpiskām formām un reljefiem, rada neatkārtojamu pieminekļa skanējumu, valdzinošu skaņas un formas melodiju, raisošu sirds siltumu un romantisku noskaņu.