Vispārējs skats uz ēku dienas laikā
Fasādes apgaismojums līdz projekta realizācijai
Ikdienas apgaismojuma režīms
Svētku apgaismojums, Latvijas karogs
Svētku apgaismojums, Latvijas karogs
Svētku apgaismojums, Lietuvas karogs
ĀRLIETU MINSTRIJAS ĒKAS FASĀDES APGAISMOJUMS
Pēc "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtījuma uzņēmums "Neonita" izveidojusi jaunu apgaismojuma sistēmu Ārlietu ministrijas ēkas fasādei.
Sistēma, kas ietver ekskluzīva individuāla dizaina gaismekļus un programmatūru, ir īpaši izstrādāta, izmantojot energoefektīvus risinājumus, kas ļauj izgaismot ēkas fasādi par godu svarīgiem notikumiem ANO un NATO, kā arī kā Latvijas un citu ES valstu karogu krāsās.
Vadības sistēma ir interaktīva un ļauj ērti mainīt fasādes apgaismojuma algoritmus.
Kopumā ēkas funkcionalitātes uzlabošanā ieguldīts aptuveni viens miljons eiro.
Šī ēka ir vienīgā 20. gadsimta sākuma neoklasicisma ēka Rīgā, kuras arhitektūra visprecīzāk atveidota tīrā klasicisma formās (joniešu kolonnas, ēkas fasādes akmens apdare un citas raksturīgas iezīmes).
Zem ēkas frontona ir cirsti vārdi: "Concordia parvae res crescunt" (no latīņu valodas – Vienprātībā mazās valstis zeļ), kurus iznīcināja Padomju Latvijas laikā. Pilns latīņu aforisms skan šādi: "Concordia parvae res crescunt, discordia maximae dilabuntur" - Vienotībā mazās valstis zeļ, no nesaskaņām vislielākās sabrūk.
Ēka tika projektēta un uzbūvēta bankas vajadzībām. Plašais vestibils bija bankas operāciju zāle. Augšējos stāvos bija izvietoti sešu un desmit istabu dzīvokļi valdības ierēdņiem.
Vairāku telpu interjerus 1920-tajos gados veidoja pēc Latvijas Art Deco pioniera Jūlija Madernieka ornamentāli strukturāliem zīmējumiem. Diemžēl sabiedrība tos pienācīgi nenovērtēja. Mākslinieks piedāvāja dinamisku krāsu ritmu (rozā, violetā, zaļā, melnā, baltā, zelta un sudraba krāsā) un blīvu rotājumu uz sienu un griestu noformējuma, kas bez pārspīlējuma bija ļoti aktīvs. Laikā, kad ēkā darbojās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja, barbariskā kosmētiskā remonta dēļ telpu sākotnējā apdare tika pakāpeniski iznīcināta.
Ēkas būvniecībā piedalījās gan vietējās, gan ārvalstu firmas.
Ārējās kāpnes izgatavotas no granīta, kas ievests no Somijas; ēkas vestibila sienu apdare ir veidota no Hamburgas atvesta marmora, jumts ir klāts ar angļu šīferi, un žalūzijas iegādātas Minhenē. Telpu sienas klātas ar koka panelējumu, ēkai bijušas vitrāžas. Galvenos ēkas fasādes un iekštelpu dekoratīvās apdares darbus, kā arī parādes kāpnes un smilšakmens kolonnas veica Augusta Folca (vācu tēlnieka, kurš no 1875.gada darbojies Rīgā) firma. Bankas interjeru un iekārtojumu veica Berlīnes firma Emil Heinicke.